Lasīt visu nodaļu
Tad es sacīju: es esmu atmests no Tavām acīm, tomēr es atkal skatīšu Tavu svēto namu.
Tu mani nometi dziļumā, jūras apakšā, un ūdens mani apstāja, visi Tavi plūdi un Tavi viļņi gāja pār mani pāri.
Ūdens mani apstāja līdz pašai dvēselei, dziļumi mani apkampa, meldri apsedza manu galvu.
