Ežra

Ezra grāmata ir ebreju Bībeles grāmata, kas ir daļa no kristīgā Vecās Derības. Tā nosaukta pēc galvenā varoņa Ezras, priesteres un rakstnieka, kurš 5. gadsimtā p.m.ē. vadīja ebreju grupu no Babīlonas uz Jeruzalemi. Grāmata ir sadalīta divās daļās: pirmā daļa (1.-6. nodaļa) stāsta par ebreju atgriešanos Jeruzalemē un templja atjaunošanu, savukārt otra daļa (7.-10. nodaļa) pievēršas Ezras reformām un ebreju likuma ieviešanai. Ezras grāmata sākas ar Kirsa, Persijas ķēniša dekrētu, kas atļauj ebrejiem atgriezties Jeruzalemē un atjaunot templi. To seko ebreju ceļojums no Babīlonas uz Jeruzalemi, vadot to Sheshbazzar, Jūdas knĒža pēctecis. Iesniedzoties, ebreji sāk templi atjaunot, bet to kavē viņu ienaidnieki. Grāmata stāsta arī par Ezras ierašanos, ko nosūta Persijas ķēnišs, lai palīdzētu ebrejiem viņu centienos. Ezra līdzi nes Mozus likuma kopiju, ko viņš lasa tautai un aicina viņus paklausīt. Ezras grāmatas otra daļa koncentrējas uz Ezras reformām. Viņš izveido tiesu sistēmu, lai ieviestu likumu, un aicina iedzīvotājus ievērot sestdienas un citas reliģiskās svētkus. Viņš arī aicina cilvēkus apprecēties savā ticībā un ievērot tīrības likumus. Beigās Ezra vada tautu atgriešanās un atjaunošanas ceremonijā, kurā viņi apstiprina savu saistību ar Dieva likumu. Ezras grāmata ir svarīga ebreju Bībeles sastāvdaļa, jo tā stāsta par ebreju atgriešanos Jeruzalemē un templja atjaunošanu. Tā arī sniedz piemēru par to, kā līderis var veidot reformas un atjaunošanu sabiedrībā. Grāmata ir svarīga arī tās uzsvara dēļ uz Dieva likuma izpildi un atgādinājuma, ka Dieva likumus ir jāpaklausa.